loader image

Lai gan ne visas slimības ir lipīgas un ne visi hronisku un pat nāvējošu saslimšanu gadījumi nozīmē, ka darbinieks ilgstoši izmantos darbnespējas lapas, dažāda veida veselības problēmas nereti veicina diskriminācijas riskus. Par to praksē ir pārliecinājies arī viens no mācību programmas “Skatu Punkti” īpašajiem visiem – fotogrāfs un mārketinga speciālists Jānis Raens Ogle. Tetovēšanas salona apmeklējums viņam savulaik beidzās ar visnotaļ nopietnu diagnozi – HIV pozitīvs. Savukārt atklāta saruna ar darba devēju par šo tēmu viņam toreiz maksāja darbu.

“Daudzi joprojām domā, ka šī slimība ir bīstama, lai gan, lietojot atbilstošus medikamentus, inficēt citus nav iespējams. Ka šī slimība skar tikai noteiktas cilvēku grupas, piemēram, intravenozo narkotiku lietotājus un homoseksuāļus, lai gan tā var skart ikvienu. Arī es biju pārliecināts, ka mani tas neskars…” skaidro Jānis.

Tomēr par darba zaudējumu viņš nepārdzīvo. Gluži pretēji. Šī situācija ļāvusi vairāk nofokusēties uz personīgo izaugsmi un sapņu īstenošanu. Piemēram, viņš ir atradis savu sapņu darbu un sapņu komandu, kas kļuvusi par otru ģimeni (Jānis strādā uzņēmumā “Festimo grupa“, kura paspārnē darbojas arī vairāki restorāni “Ezītis miglā”). Viņam izdevās nointervēt savu elku – dziedātāju Madonnu. Viņš ir iepazinis dziesmu konkursa Eirovīzija aizkulises. Viņš ir filmējies dažādās filmās un seriālos, tostarp pašmāju spēlfilmā “Dvēseļu putenis” un episkajā kases grāvējā “Troņu spēles”.

Mārketinga speciālista, fotogrāfa Jāņa Raena Ogles portreta foto, kurā viņš ir redzams uz Portugāles ciemata fona ar fotoaparātu rokās. To papildina viņa komentārs par to, ka Jānis neslēpj to, ka ir HIV pozitīvs, jo, viņaprāt, par to ir jārunā, lai cilvēkiem, kuriem ir šī diagnoze, būtu vienkāršāk iekļauties sabiedrībā - lai viņi varētu strādāt normālu darbu un dzīvot normālu, pilnvērtīgu dzīvi.

Jānis atklāj, ka arī pats dzīvo stereotipu jūgā, turklāt profesionālajā ziņā tas viņam nāk pat par labu, jo mārketinga jomā stereotipiska domāšana sniedz virkni priekšrocību. Viņa vērtējumā problēmas sākas brīdī, kad stereotipi kļūst aizskaroši.

“Jā, man ir HIV. Es to neslēpju. Jo uzskatu, ka par to ir jārunā, lai cilvēkiem, kuriem ir šī diagnoze, būtu vienkāršāk iekļauties sabiedrībā. Lai viņi varētu strādāt normālu darbu un dzīvot normālu, pilnvērtīgu dzīvi,” tā Jānis.