loader image

Rīga ir dinamiska un multikulturāla pilsēta, kas ievēro savā attīstībā ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķus, tāpēc dažādības un iekļaušanas jautājumi ir visu Rīgas valstspilsētas pašvaldības un tās pakļautībā esošo iestāžu dienas kārtībā. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs šajā ziņā  nav izņēmums. Un ne velti – tā uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu pašvaldības sadarbību ar rīdziniekiem, remigrantiem, jauniebraucējiem, nevalstiskām un reliģiskām organizācijām, iedzīvotāju iniciatīvas grupām, uzņēmējiem u.tml.

Lai varētu sekmīgi īstenot šo uzdevumu, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra darbiniekiem ir jāspēj ne vien sadzirdēt rīdzinieku vēlmes un vajadzības, bet arī ieinteresēt viņus iesaistīties pilsētas dzīvē. Cita starpā tas nozīmē īstenot virkni sabiedrības saliedētību veicinošu aktivitāšu, piemēram: aktivizēt apkaimju iedzīvotāju kustību, iesaistīt viņus brīvprātīgajā darbā, nodrošināt iespēju Rīgas pilsētas iedzīvotājiem un viesiem apgūt latviešu valodu u.tml. Tādējādi dažādības vadības principi šī centra darbiniekiem nav sveši. Tomēr arī viņi izmanto iespējas augt un attīstīties šajā jomā.

“Mācības programmā “Skatu Punkti: CIEŅA” sniedza plašāku izpratni par dažādības vadības un iekļaušanas konceptiem, kas man lieti noderēs turpmākajā darbā. Tāpat guvu iedrošinājumu turpināt iestāties par demokrātijas vērtībām, tostarp par katra cilvēka tiesībām justies saprastam, pieņemtam un iederīgam, kas šajā sarežģītajā laikā, kad pieaug neiecietība, bailes, rodas jauni starptautiski konflikti, ir ļoti sarežģīts uzdevums,” norāda Rīgas Apkaimju attīstības centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja Kristīne Bērziņa.

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra pārstāves Kristīnes Bērziņas portreta foto, ko papildina komentārs par to, ka plašāka izpratne par dažādību veicina tās pieņemšanu un iedrošina iestāties par demokrātijas vērtībām.

Viņa atzīst, ka mācību process bija ļoti aizraujošs un vienlaikus izaicinošs, jo to dalībniekiem brīvprātīgi piespiedu kārtā bija jāieskatās acīs saviem aizspriedumiem, jāatzīst tie, jāizprot to cēloņi, kā arī jārod iespējas tos mazināt. Šajā ziņā īpaši vērtīga bijusi iespēja iepazīt dažādību tuvplānā – caur dažādu diskriminācijai visbiežāk pakļauto sabiedrības grupu pārstāvju pieredzes stāstiem.

“Šie pieredzes stāsti iespiedās atmiņā un nelaida vaļā vēl ilgi pēc mācībām. Tie uzskatāmi parādīja, ka aizspriedumi pret citādo visbiežāk rodas no bailēm un nezināšanas. Ka tikai iepazīstot citādo, bailes mazinās un tiek pavērtas durvis sapratnei un pieņemšanai,” tā K.Bērziņa.