Viena no izplatītākajām diskriminācijas pazīmēm Latvijā ir cilvēka veselības stāvoklis – ar atšķirīgu attieksmi tā dēļ darba tirgū vien ir saskāries katrs piektais valsts iedzīvotājs. (KANTAR, 2022) Turklāt pieredze rāda, ka šādu attieksmi no esošajiem un potenciālajiem darba devējiem, kā arī kolēģiem piedzīvo ne tikai cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem. Diskriminācijas riskiem darba vidē aizvien biežāk tiek pakļauti arī strādājošie ar hroniskām saslimšanām, īpaši HIV jeb cilvēka imūndeficīta vīrusa nēsātāji.
“Mūsu sabiedrībā joprojām ir izplatīta stigmatizācija un diskriminācija, kas noved pie šī vīrusa nēsātāju izolācijas un atstumtības. Tomēr HIV ir realitāte, kas mums ir jāpieņem, jo pretējā gadījumā ilgtspējīga sabiedrības un arī valsts attīstība nebūs iespējama!” norāda mācību programmas “Skatu Punkti” pasniedzēja Madara Lapsa, kura ikdienā vada Liepājas pilsētas domes Sociālā dienesta Atkarību profilakses centru un biedrības “Centrs MARTA” Liepājas filiāli.
Iemesls?! Neraugoties uz plašiem veselības aizsardzības pasākumiem, šīs infekcijas nēsātāju skaits pasaulē turpina palielināties. Piemēram, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra datiem Latvijā ik gadu tiek diagnosticēti vidēji 335 jauni HIV saslimšanas gadījumi, kas mūs padara šajā ziņā teju par Eiropas Savienības “līderiem”. Kas ir būtiski – lielākā daļa šo cilvēku ir darbspējas vecumā.
“Ignorēt šo faktu darbaspēka trūkuma apstākļos ir vairāk nekā pārdroši!” uzsver M. Lapsa, piebilstot, ka HIV var ietekmēt tikai cilvēka fizisko labsajūtu, nevis profesionālās kompetences. “Pateicoties mūsdienu medicīnai, HIV nēsātāji var ne tikai dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Ir iespējama arī veiksmīga viņu un jebkura cita sabiedrības locekļa mijiedarbība.”
Gan viņas novērojumi, gan arī dažādu pētījumu dati liecina, ka HIV nēsātāju diskrimināciju darba tirgū un sabiedrībā kopumā veicina aizspriedumi par HIV pārnesi, ārstēšanu un dzīvi, darbu līdzās tā nēsātājiem, kas ļoti lielā mērā ir saistīti ar zināšanu trūkumu. Piemēram, 28% Latvijas iedzīvotāju nezina, ka ar šo vīrusu nevar inficēties, koplietojot dažādus sadzīves priekšmetus ar cilvēku, kurš inficējies ar HIV. Savukārt 17% nezina, ka šis vīruss nevar izplatīties gaisā, cilvēkam, kurš dzīvo ar HIV, klepojot vai šķaudot. (SKDS, 2021)
Vienlaikus šī pētījuma dati atklāj, ka vairums jeb 78% Latvijas iedzīvotāju ir pārliecināti, ka nevar inficēties ar HIV. Tomēr, kā norāda M. Lapsa, šis uzskats ir maldīgs, jo inficēšanās riskam un no tā izrietošajiem diskriminācijas riskiem ir pakļauts ikviens! Tas nozīmē, ka arī emocionālām, fiziskām un sociālām problēmām, ko var izraisīt dzīve ar šo vīrusu, ir pakļauts ikviens. Tieši tāpēc HIV un citu infekciju nēsātāju integrācijas iespējas darba tirgū un sabiedrībā kopumā ir viens no jautājumiem, kas ietverts mācību “Skatu Punkti” programmā.
M.Lapsa, līdzīgi kā citi šīs programmas pasniedzēji, ir pārliecināta – domājot par kvalitatīvu un ilgtspējīgu valsts attīstību, ir būtiski saprast, ka ikviena persona, tostarp HIV nēsātāji, ir neatņemama mūsu daudzveidīgās un savstarpēji saistītās sabiedrības struktūras daļa: “Līdzīgi kā dažādas straumes un pietekas bagātina upes, ikviena cilvēka pieredze un perspektīvas rada pievienoto vērtību mūsu sabiedrībai. HIV inficēto personu iekļaušanas būtiskākais ieguvums ir empātijas veicināšana. Tāpēc nodrošināt viņu tiesību un labklājības aizsardzību ir visas sabiedrības interesēs!”